Jēdziens par konteineru izmantošanu mirušajam aizsākās tūkstošiem gadu, un ir grūti noteikt precīzu laiku un vietu, kad pirmo reizi tika izgudrots zārks, kā mēs to zinām šodien. Zārku un konteineru izmantošanai mirušajiem ir sena un daudzveidīga vēsture dažādās kultūrās un civilizācijās.
Senās civilizācijas, piemēram, ēģiptieši un grieķi, izmantoja dažāda veida konteinerus, tostarp koka zārkus un sarkofāgus, lai izmitinātu mirušo apbedīšanas rituāliem. Šos agrīnos mirušo konteineru piemērus var uzskatīt par mūsdienu zārka priekštečiem.
Pats termins "zārks" laika gaitā ir attīstījies. Sākotnēji tas attiecās uz nelielu kastīti vai lādi, ko izmantoja vērtslietu vai personīgo priekšmetu glabāšanai. Gadu gaitā šis termins pakāpeniski pārgāja uz mirušā apbedīšanas konteineriem.
Amerikas Savienotajās Valstīs termins "zārks" ieguva popularitāti apbedīšanas nozarē 19. gadsimtā, kas sakrita ar bēru prakses komercializāciju un standartizāciju. Šajā laikā apbedījumu konteineru projektēšana un ražošana kļuva formalizētāka un specializētāka.
Tātad, lai gan koncepcija par konteineru izmantošanu mirušajam ir sena, mūsdienu zārks un tā nosaukums laika gaitā ir attīstījušies, un ar tā izveidi nav saistīts konkrēts datums vai izgudrotājs. Tas ir gadsimtiem ilgas kultūras, vēstures un rūpnieciskās attīstības rezultāts apbedīšanas praksē.
